''Pirms tevis mana dzīve bija kā bezmēness nakts. Ļoti tumša, bet zvaigžņota – ar gaismas un jēgas uzplaiksnījumiem… Un tad manās debesīs kā komēta parādījies tu. Piepeši viss iedegās – pasaule kļuva spoža un skaista. Kad tevis vairs nebija, kad komēta bija nozudusi aiz apvāršņa, iestājās tumsa. Nekas nebija mainījies, bet manas acis bija apžilbušas gaismā. Es vairs neredzēju zvaigznes. Un jēgas vairs nebija nekam.''
-Stefānija Meiere
